Vēsture
Ezera ēdiens
Zilzaļās spirulīnas kārtas klāja saldūdens ezeru virsmas jau acteku un
maiju laikos, kuri vāca spirulīnu un žāvēja to zilzaļā
pulverī un bagātināja ar to savu graudaugu ēdienu
ar barības vielu kompleksu, uzskatot to par „ezera ēdienu“.
No jauna atklāta
Šī zaļā superēdiena atklāšana no jauna ir pateicīga
botāniķim Žanam Leonardam, kurš ap 1960. gadu savā franču-beļģu
ekspedīcijā uz Āfriku pamanīja tradicionālo zilzaļo kūku „Dihe“, ko
pasniedza vietējie iedzīvotāji.
Entonijs Viljams to ļoti novērtē
Mūsdienu pasaulē spirulīna ieņem vienu no vadošajām vietām
uztura bagātinātāju tirgū. Tā kļūst arvien populārāka,
pateicoties Entonija Viljama plašajai popularizēšanai, kurš ļoti novērtē
spirulīnā esošo vielu iedarbību. [1, 2, 3]
Izcelsme un audzēšana
Spirulīnas kreisās puses spirāles
Spirulīna ir zilzaļa saldūdens cianobaktērija, kurai
pareizai augšanai nepieciešams patiesi tīrs ūdens, pietiekama saules gaisma
un salīdzinoši augsts pH. Augšanas laikā, palielinoties šūnām, tā veido
kreisās puses spirāli, no kuras ir atvasināts tās
nosaukums. Pilnībā nobriedusi spirulīna veido zilzaļu pārklājumu, kas tiek
saudzīgi savākts biomasas veidā. [1, 2, 3]
Sasmalcināta pulverī
Novāktā zilzaļā spirulīnas biomasa tiek saudzīgi izžāvēta un
sasmalcināta smalkas konsistences pulverī. Pateicoties unikālajai apstrādes
tehnoloģijai un zemu temperatūru ievērošanai, spirulīna ir
joprojām „dzīva“, un tajā tiek saglabāti fermenti un
citas vērtīgas vielas, kas ir jutīgas pret augstām temperatūrām.
Sastāvs un īpašības
Pilna ar vitamīniem, minerālvielām un labvēlīgām vielām
Magnijs, selēns, hroms vai fosfors –
visi šie minerāli spirulīnā atrodami lielā daudzumā. Katra ķermeņa
šūna noteikti priecāsies arī par dabīgā cinka un kalcija
klātbūtni.
No vitamīniem tas galvenokārt ir K vitamīns, kura
augstā satura dēļ spirulīna tiek slavēta.
No makroelementu viedokļa spirulīna ir nozīmīgs avots ne tikai
nepieciešamajām šķiedrvielām, bet arī augu, viegli
uzsūcošām olbaltumvielām.
Spirulīnas izteiksmīgo krāsu piešķir zilzaļais pigments
fikocianīns, šīs saldūdens cianobaktērijas dominējošā
krāsviela. Krāsu atspīdumu veido arī karotinoīdu vai hlorofila
krāsvielas.
Šis produkts ir dabiski bezglutēna – tāpēc tas ir piemērots arī
cilvēkiem ar glutēna nepanesamību un celiakiju.
Vegāniem un veģetāriešiem vajadzētu pievērst uzmanību
Pateicoties augstajam dzelzs un B12
vitamīna saturam, spirulīna ir piemērots augu izcelsmes uztura
bagātinātājs arī vegāniem un veģetāriešiem, kuriem var būt nepietiekams
to uzņemšana.
Lietošana
Vienkārši iemaisīt un izdzert
Spirulīnas pulverveida forma ir raksturīga ar savu zilzaļo krāsu un
izteikto garšu, kas līdzinās aļģu garšai. To var vienkārši
iemaisīt ūdenī, sulā, smūtijā vai citā iecienītā
dzērienā.
Ieteicamā deva
Spirulīnas dienas deva: 5 – 7 grami. 2 – 3 tējkarotes dienā (t.i.,
5 – 7 gramus) iemaisiet ūdenī, sulā, smūtijā vai citā iecienītā
dzērienā. Pakāpeniski palieliniet devu 14 dienu laikā.
Brīdinājums:
- Nepārsniedziet ieteicamo dienas devu.
- Produkts nav paredzēts, lai aizstātu daudzveidīgu un sabalansētu
uzturu.
- Nav paredzēts bērniem līdz 3 gadu vecumam.
- Uzglabāt sausā vietā, sargāt no karstuma.
Sastāvs: 100 % Spirulīna (Arthrospira platensis) no bioloģiskās
lauksaimniecības
Izcelsme: Ķīna
IEPAKOJUMA VARIANTI:
- 100 g stikla pudelē
- 300 g papīra maisiņā
- 4 × 300 g papīra maisiņā
Nobeigumā
Veselības apgalvojumi no tā sauktā ON HOLD saraksta:
- ķermeņa svara kontrole – apetīte,
- antioksidants,
- normāls cukura līmenis asinīs,
- dabiskā aizsardzība – imūnsistēma,
- tonuss, vitalitāte,
- muskuļu masa – svara zudums.
ON HOLD saraksts – Tas ir vielu saraksts un to saistība ar veselību, kas
tika nosūtīti EFSA izvērtēšanai, taču EFSA vēl nav sniegusi zinātnisku
atzinumu vai EK vēl nav pieņēmusi lēmumu. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šie
apgalvojumi ir pagaidu.
Avoti
[1] ANTONIO DEL RIO-CHANONA, Ehecatl, Dongda ZHANG un Youping XIE,
2015. Dynamic Simulation and Optimization for Arthrospira platensis Growth and
C-Phycocyanin Production. Industrial & Engineering Chemistry Research.
54(43), 10606–10614.
[2] TEULING, Emma et al., 2017. Comparison of Protein Extracts from Various
Unicellular Green Sources. Journal of Agricultural and Food Chemistry. 65(36),
7989–8002.
[3] LI, Yuchen, Carmen LAMMI un Giovanna BOSCHIN, 2019. Recent Advances in
Microalgae Peptides: Cardiovascular Health Benefits and Analysis. Journal of
Agricultural and Food Chemistry. 67(43), 11825–11838.