Barojoša perillas eļļa
Šī barojošā eļļa no eksotiskās perillas sēklām izceļas ar svaigu,
neatkārtojamu garšu, kas to padara lielisku dārzeņu salātiem, vegānu
smērēm un aukstiem makaronu ēdieniem. Pateicoties tās unikālajam sastāvam,
īpaši neaizvietojamo omega-3 un 6 taukskābju saturam, tā
ir arī pilnvērtīga linsēklu eļļas alternatīva. Tāpēc ieteicams to
lietot arī tieši, tā saucamajā „uz karotes“ veidā.
Vēsture
Noderīgais Shiso
Krūmu perilla jeb Shiso ir ļoti noderīgs krūms, kura izcelsme ir Ķīna,
kur tā sēklas un lapas tiek izmantotas medicīniskiem
mērķiem jau tūkstošiem gadu. [1]
Apstrādes process
Auksti spiesta
Perillas eļļa tiek iegūta no eksotiskā Āzijas krūma krūmu perillas
(Perilla frutescens) sēklām, vismaigākajā veidā, aukstā
spiešanas procesā. Tādējādi tiek saglabāts maksimālais
vitamīnu, fitonutrientu un barības vielu saturs.
Sastāvs
Eksotiska linsēklu eļļas alternatīva
Perillas eļļas ekskluzivitāte galvenokārt slēpjas augstajā
omega-3 taukskābes α-linolēnskābes saturā, kas veido
līdz pat 60 %, un omega-6 taukskābes linolskābes saturā,
kas veido 15 %. Tāpēc perillas eļļa ir pilnvērtīga eksotiska
linsēklu eļļas alternatīva. [2, 3]
Lietošana
Makaronu ēdieniem, salātiem, smērēm
Perillas eļļa ir raksturīga ar savu svaigo, neatkārtojamo garšu
ar garšaugu notīm. Tā tiek izmantota tikai aukstajā virtuvē, jo
tās organismam labvēlīgās vielas ir jutīgas pret augstām temperatūrām.
Tā ir lieliska dārzeņu salātiem, vegānu smērēm un aukstiem makaronu
ēdieniem.
Ieteicama ir arī tās tieša lietošana tā saucamajā „uz
karotes“ veidā.
Izcelsmes valsts
Ķīna
Avoti
[1] Yua, H.; Qiua, J.; Maa, L.; et al. Phytochemical and
phytopharmacological review of Perilla frutescens L. (Labiatae), a traditional
edible-medicinal herb in China. Food and Chemical Toxicology
2017, 108, 375–391.
[2] Health effects of omega-3,6,9 fatty acids: Perilla frutescens is a good
example of plant oils. Orient Pharm Exp Med 2011,
(11), 51–59.
[3] Longvah, T.; Deosthale, Y.; et al. Nutritional and short term
toxicological evaluation of Perilla seed oil. Food Chem.
2000, 70 (1), 13–16.