HAULĪTS – MAGNESĪTS – nomierinošs akmens

Haulīts, pazīstams arī kā magnesīts, ir kalcija borosilikāta hidroksīda minerāls, kas kristalizējas masās, mezgliņos un reizēm mazos prizmatiskos kristālos. Tas parasti sastopams krīta baltā krāsā ar melnām dzīslām.

Haulīts tika nosaukts ķīmiķa Henrija Houva vārdā, kurš to atklāja Kanādā 1868. gadā.

HAULĪTA IEGUVUMI

• Tie ir trešās acs un kroņa čakras akmeņi.
• Piemēroti meditācijai un iepriekšējo dzīvju izpētei.
• To enerģija palīdz palielināt pacietību.
• Var palīdzēt sasniegt mērķus, palīdzot saglabāt kursu tajā, ko uzņematies.
• Haulīts ir piemērots, ja mācāties, tas iedvesmo meklēt jaunas idejas.

Ved uz garīgumu

Akmeņi stimulē kroņa čakru un palīdz, strādājot pie konkrētu garīgo ideālu piepildīšanas. To lietošana var veicināt garīgo izaugsmi un atbrīvot no pašcentrētas vai egoistiskas uzvedības.

VĒSTURE

Haulīts pirmo reizi tika atklāts 1868. gadā netālu no Vindzoras pilsētas Jaunskotijā. Henrijs Houvs (pazīstams Kanādas ķīmiķis un ģeologs) tika informēts par dīvainu minerālu, kas atrasts ģipša raktuvēs netālu no viņa biroja blakus esošajā King's College. Viņš izpētīja šo neparasto kristālu un noteica to kā pilnīgi jaunu minerālu. Sākotnēji viņš to nosauca par „silicoborocal­cite”, kas tolaik attiecās uz tā ķīmisko struktūru. Vēlāk, pēc viņa nāves, Džeimss Dvaits Dana (pazīstams amerikāņu ģeologs un vulkanologs) to pārdēvēja par „Haulītu” viņa godam.

Papildus sākotnējam atklājumam Jaunskotijā, Haulīts ir atrodams arī Vācijā, Serbijā, Turcijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikas Savienotajās Valstīs ir divi štati ar ļoti svarīgām atradnēm, proti, Kalifornija un Nevada. Abās vietās ir vienīgās raktuves pasaulē, kur Haulīts ir atrasts kristāliskā formā.

SPECIFIKĀCIJAS

Augstums apm. 80–110 mm.

Svars mazākiem apm. 80–100 g, lielākiem 110–130 g.

Slīpēts smailē.

Foto ir tikai ilustratīvs. Katrs pusdārgakmens ir unikāls oriģināls un var nedaudz atšķirties no fotogrāfijām ar savu formu un struktūru.